Egļu skuju hlorofils

Egļu skuju hlorofils

Dabas pigments ar zinātniski pētītu ietekmi uz veselību

Latvijas meži ir bagāti ar bioloģiski aktīvām vielām, un viena no interesantākajām ir hlorofils – pigments, kas piešķir augiem zaļo krāsu un spēlē būtisku lomu fotosintēzē. Egļu skujas ir viens no dabiskajiem hlorofila avotiem, un pēdējos gados arvien vairāk pētījumu analizē šī savienojuma iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību.
Lai gan hlorofils dabā sastopams daudzos augos, tieši skuju koku ekstrakti ir kļuvuši par interesantu pētījumu objektu, jo tajos koncentrējas vairākas bioloģiski aktīvas vielas – hlorofils, poliprenoli, fitoncīdi un antioksidanti.

Kas ir hlorofils un hlorofilīns?

Hlorofils ir tetrapirrola pigments, kas augos absorbē gaismas enerģiju fotosintēzes laikā. Tas ir taukos šķīstošs savienojums ar centrālo magnija jonu un garu fitola ķēdi.  Kad hlorofilu ķīmiski apstrādā, var iegūt hlorofilīnu – ūdenī šķīstošu hlorofila atvasinājumu, ko bieži izmanto uztura bagātinātājos un šķidrajos “hlorofila” produktos. 

Svarīgi saprast, ka:
  • hlorofils un hlorofilīns nav identiski savienojumi
  • tiem ir atšķirīga stabilitāte un uzsūkšanās organismā
  • dažādi produkti var saturēt dažādus hlorofilīna veidus un koncentrācijas 
Tāpēc zinātnieki uzsver, ka šos savienojumus nevajadzētu interpretēt kā vienu un to pašu vielu.

Kā hlorofils uzsūcas organismā
Pētījumi rāda, ka dabīgais hlorofils no pārtikas uzsūcas ierobežoti, jo gremošanas procesā tas tiek pārveidots par citiem savienojumiem, piemēram:
  • feofitīniem
  • feoforbīdiem
  • dažādiem hlorīna atvasinājumiem 
Šie metabolīti var nonākt asinīs nelielos daudzumos un ietekmēt dažādus bioloģiskos procesus organismā. Savukārt hlorofilīna gadījumā pētījumi parāda, ka daļa molekulu var uzsūkties un nonākt asinīs, kur tās var piedalīties bioloģiskajās reakcijās. 

Iespējamie veselības mehānismi
Zinātniskā literatūra apraksta vairākus iespējamos mehānismus, kā hlorofila atvasinājumi var ietekmēt organismu.

1. Toksīnu saistīšana gremošanas traktā - Viens no vislabāk dokumentētajiem mehānismiem ir kancerogēnu saistīšana gremošanas traktā.

Hlorofilīns var veidot kompleksus ar noteiktiem toksiskiem savienojumiem, piemēram:
  • aflatoksīnu B1
  • dažiem policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem
  • Tas var samazināt šo vielu uzsūkšanos organismā un līdz ar to samazināt iekšējo toksīnu iedarbību. 
2. Antioksidanta un redoksa regulācijas ietekme - Dažos laboratorijas un dzīvnieku modeļu pētījumos hlorofila atvasinājumi ir saistīti ar:
  • oksidatīvā stresa samazināšanu
  • iekaisuma signālu regulāciju
  • antioksidantu aizsardzības sistēmu aktivizēšanu 
Tomēr zinātnieki uzsver, ka šie rezultāti galvenokārt iegūti preklīniskos pētījumos, un nepieciešami papildu klīniskie pētījumi cilvēkiem.

3. Ietekme uz ādas veselību - Daži klīniskie pētījumi analizējuši hlorofilīna izmantošanu dermatoloģijā.
Piemēram:
  • nelielos pētījumos novērota uzlabota ādas struktūra un foto novecošanās biomarķieri pēc hlorofilīna lietošanas kosmētiskos līdzekļos
  • pilotpētījumos konstatēta aknes un poru samazināšanās pēc lokālas lietošanas 

Šie rezultāti tiek uzskatīti par daudzsološiem, bet vēl nav pilnībā apstiprināti lielos klīniskos pētījumos.

Zinātniski pierādītākais efekts – aflatoksīnu samazināšana.

Viens no spēcīgākajiem klīniskajiem pierādījumiem par hlorofilīna iedarbību nāk no randomizēta klīniskā pētījuma Ķīnā, kur analizēta aflatoksīna iedarbība uz cilvēkiem.

Pētījumā dalībnieki lietoja 100 mg hlorofilīna trīs reizes dienā četrus mēnešus, un rezultāti parādīja:
  • būtisku aflatoksīna biomarķieru samazināšanos organismā
  • samazinātu kancerogēno savienojumu iedarbību 
Tas apstiprina teoriju, ka hlorofilīns var darboties kā molekulārs “aizsargs” gremošanas traktā.

Egļu skujas kā bioaktīvo vielu avots


Egļu skujas satur ne tikai hlorofilu, bet arī citas bioaktīvas vielas:
  • poliprenolus
  • fitoncīdus
  • flavonoīdus
  • antiosidantus
Šo savienojumu kombinācija padara skuju ekstraktus interesantus gan farmācijas, gan uztura bagātinātāju pētniecībā. Latvijā šī joma ir īpaši aktuāla, jo egles ir viena no dominējošajām meža sugām, un skuju biomasa var kļūt par ilgtspējīgu dabas resursu veselības produktu izstrādei.

Ko saka zinātne kopumā?

Mūsdienu pētījumi par hlorofilu un hlorofilīnu parāda vairākas svarīgas atziņas:

  • hlorofils no pārtikas uzsūcas ierobežoti
  • hlorofilīns ir stabilāks un ūdenī šķīstošs atvasinājums
  • daļa savienojumu var uzsūkties organismā
  • klīniskie pierādījumi ir spēcīgākie attiecībā uz aflatoksīnu iedarbības samazināšanu
  • citas veselības ietekmes joprojām tiek pētītas
Tāpēc zinātnieki uzsver, ka hlorofila produkti var būt interesants papildinājums veselīgam uzturam, taču tos nevajadzētu uzskatīt par universālu ārstniecības līdzekli.
Atpakaļ uz emuāru