Zaļās asinis no Latvijas eglēm: kāpēc hlorofilīnu salīdzina ar cilvēka asinīm?
Latvijas mežā nav asinsrites tādā nozīmē kā cilvēka organismā. Tomēr, ieskatoties molekulu pasaulē, atklājas pārsteidzoša līdzība: zaļais augu pigments hlorofils un cilvēka asinīs esošā hēma grupa ir veidoti pēc radniecīga strukturālā principa.
Tieši tāpēc hlorofilu un no tā iegūto hlorofilīnu mēdz dēvēt par “zaļajām asinīm”.
Tas nav medicīnisks termins un nenozīmē, ka hlorofilīns aizstāj asinis. Tā ir tēlaina, bet ķīmiski pamatota metafora par divām dabas molekulām, kurām ir līdzīga pamatuzbūve un pilnīgi atšķirīgi uzdevumi.
Īsā atbilde: hlorofila un cilvēka hemoglobīnā esošās hēma grupas pamatā ir līdzīga gredzenveida struktūra. Hlorofila centrā parasti atrodas magnijs, bet hēma centrā – dzelzs.
Kāpēc hlorofilīnu sauc par “zaļajām asinīm”?
Cilvēka asiņu sarkano krāsu nodrošina hemoglobīns – olbaltumviela, kurā atrodas dzelzi saturoša hēma grupa. Tā palīdz sarkanajiem asinsķermenīšiem transportēt skābekli.
Savukārt augu zaļo krāsu rada hlorofils. Tā molekulas centrā ir magnijs, un tās uzdevums ir uztvert gaismas enerģiju fotosintēzei.
Abu molekulu pamatā ir radniecīga tetrapirola gredzena struktūra. Vienkāršā valodā – molekulu “karkass” ir līdzīgs, taču centrālais elements un funkcija atšķiras:
-
hlorofils palīdz augam izmantot gaismas enerģiju;
-
hēma grupa palīdz hemoglobīnam saistīt un pārvadāt skābekli.
Zinātniskajā literatūrā aprakstīts, ka hlorofilam un hēmam ir kopīgs biosintēzes priekštecis – protoporfirīns IX. Tieši šī molekulārā radniecība ir pamatā populārajam apzīmējumam “zaļās asinis”. Pētījums par hēma un hlorofila strukturālo saistību
Vai egļu skuju hlorofilīns ir tuvāks cilvēka asinīm?
Egles skujās esošais hlorofils pieder tai pašai strukturālajai pigmentu saimei, kuru salīdzina ar cilvēka hemoglobīnā esošo hēmu. Tādēļ arī Latvijas egļu skuju hlorofilīnu var tēlaini saukt par “zaļajām asinīm”.
Tomēr svarīga ir zinātniska precizitāte: egļu izcelsme pati par sevi nepadara hlorofila molekulu līdzīgāku asinīm nekā hlorofilu no citiem zaļajiem augiem vai aļģēm.
Latvijas egļu hlorofilīna īpašais stāsts ir citur – vietējā izejvielā, skuju pārstrādes pieredzē un tehnoloģijā, ar kuru no dabīgā hlorofila tiek iegūta lietošanai piemērota, ūdenī šķīstoša forma.
No egles skujas līdz ūdenī šķīstošam hlorofilīnam
Dabīgais hlorofils pārsvarā šķīst taukos un ūdenī ir salīdzinoši nestabils. Tāpēc to pārveido par hlorofilīnu – stabilāku hlorofila atvasinājumu, kas labāk šķīst ūdenī.
Nātrija hlorofilīns nav mākslīga zaļa krāsviela, kas radīta pilnīgi no jauna. Tas ir no dabīgā hlorofila iegūts savienojums, kura īpašības tehnoloģiskā procesā ir pielāgotas izmantošanai ūdens šķīdumā.
ho-fi® sastāvā izmantotais nātrija hlorofilīns tiek iegūts no Latvijā augošās parastās egles jeb Picea abies skujām. LVMI “Silava” materiālos norādīts, ka ho-fi® un nātrija hlorofilīna tehnoloģiskā attīstība balstīta Latvijas skujkoku nekoksnes biomasas pētījumos. LVMI “Silava” informācija par skuju pārstrādes pētījumiem
Ko hlorofilīns dara cilvēka organismā?
Te “zaļo asiņu” metafora ir jānodala no pierādītiem faktiem.
Hlorofilīns pēc lietošanas nepārvēršas hemoglobīnā, neaizstāj dzelzi un pats nepārnēsā skābekli. Pašlaik nav pietiekamu klīnisku pierādījumu, ka hlorofilīna lietošana tieši palielinātu skābekļa daudzumu asinīs vai “attīrītu asinis”.
Zinātnē ūdenī šķīstošs hlorofilīns galvenokārt tiek pētīts saistībā ar:
-
mijiedarbību ar oksidatīvā stresa procesiem;
-
noteiktu nevēlamu savienojumu saistīšanu gremošanas traktā;
-
zarnu mikrovides un vielmaiņas procesu mijiedarbību;
-
šūnu aizsardzības mehānismiem.
Daudzi rezultāti pagaidām iegūti laboratorijas vai dzīvnieku pētījumos, tāpēc tos nevar automātiski attiecināt uz cilvēku.
Viens no nozīmīgākajiem cilvēku pētījumiem tika veikts reģionā ar paaugstinātu aflatoksīnu iedarbību. Tajā hlorofilīna lietotājiem novēroja zemāku konkrēta aflatoksīna izraisīta DNS bojājuma biomarķiera līmeni. Tas norāda uz iespējamu noteiktu molekulu saistīšanas mehānismu, bet nepierāda universālu organisma “detoksikāciju”. Randomizētais hlorofilīna pētījums
Ko patiesībā nozīmē “detox”?
Cilvēka organismam jau ir sava sarežģīta attīrīšanas sistēma. Tajā piedalās aknas, nieres, zarnas, plaušas un citi vielmaiņas procesi.
Tāpēc hlorofilīnu nevajadzētu iztēloties kā līdzekli, kas “izskalo visus toksīnus”. Zinātniski precīzāk ir runāt par konkrētu mehānismu: hlorofilīns var mijiedarboties ar atsevišķām nevēlamām molekulām gremošanas traktā, pirms tās pilnībā uzsūcas organismā.
Tas ir mazāk sensacionāls, toties daudz ticamāks skaidrojums.
Latvijas egles spēks mūsdienīgā formā
ho-fi® egļu skuju nātrija hlorofilīna stāsts sākas Latvijas mežā un turpinās zinātniski izstrādātā skuju pārstrādes procesā.
“Zaļās asinis” ir skaists veids, kā izstāstīt par dabā pastāvošu molekulāru līdzību. Taču hlorofilīna patiesā vērtība nav pārspīlētā solījumā, ka tas aizstāj asinis vai maģiski attīra organismu.
Tā ir iespēja ikdienā izmantot ūdenī šķīstošu hlorofila atvasinājumu no Latvijas egļu skujām – produktu ar vietēju izcelsmi, ilgu pētniecības vēsturi un konkrētiem, joprojām pētītiem bioloģiskās mijiedarbības mehānismiem.