Daudzi zīmoli savu stāstu sāk ar ideju par jaunu produktu. ho-fi® stāsts sākās citādi — ar Latvijas mežu, zinātniekiem un jautājumu: ko vērtīgu iespējams iegūt no egļu skujām?
Atbilde meklēta gadu desmitiem.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” pētīta skujkoku zaļā biomasa, tās ķīmiskais sastāvs un iespējas no skujām iegūt bioloģiski aktīvas dabas vielas. Uz šīs pētniecības bāzes tapuši vairāki reāli produkti un izejvielas — tostarp veselības dzēriens Ho‑Fi, poliprenoli, Silvasept produkti, skuju ēteriskās eļļas, hlorofila–karotīna pasta un nātrija hlorofilīns.
“Silava” radīja zinātnisko un tehnoloģisko pamatu, AS “Biolat” attīstīja ražošanu, bet everlab® šo Latvijas zināšanu mantojumu turpina mūsdienīgā produktu formā.
Kāpēc “Silava” loma ir tik nozīmīga?
LVMI “Silava” nav produktu zīmols vai uztura bagātinātāju ražotājs. Tas ir Latvijas mežzinātnes ideju, pētījumu un lietišķo izstrādņu centrs.
Institūta pētnieki skujas aplūkoja nevis tikai kā mežizstrādes blakusproduktu, bet kā sarežģītu un vērtīgu dabas izejvielu.
Skujās atrodams ne tikai hlorofils. Tajās ir arī:
- poliprenoli;
- karotinoīdi;
- fitosteroli;
- ēteriskās eļļas;
- provitamīnu savienojumi;
- citas augu izcelsmes ekstraktvielas.
Galvenais uzdevums bija saprast, kā šīs vielas iegūt, atdalīt un saglabāt tādā formā, lai tās būtu iespējams izmantot produktu ražošanā.
Tas ir daudz sarežģītāk nekā vienkārši sasmalcināt vai izspiest skujas.
Pasaules mēroga fakts no Latvijas
Viens no pārsteidzošākajiem faktiem Latvijas mežzinātnes vēsturē meklējams 1957. gadā.
Toreiz Inčukalna mežrūpsaimniecībā tika uzbūvēta pirmā pasaulē skuju ekstraktu ražotne bioloģiski aktīvu dabas vielu ieguvei. Vēlāk šādas ražotnes darbojās arī Dundagā, Ugālē un Strenčos.
-
gadsimta astoņdesmitajos gados skuju vitamīnu miltu ražošanas apjoms Latvijā sasniedza līdz pat 30 000 tonnu gadā.
Tas nozīmē, ka laikā, kad pasaulē vēl nerunāja par aprites bioekonomiku, funkcionālajiem produktiem un pilna cikla pārstrādi, Latvijā jau tika izstrādātas tehnoloģijas meža nekoksnes biomasas izmantošanai.
Šī vēsture dokumentēta LVMI “Silava” pārskatā par meža nekoksnes izejvielu pārstrādi.
Skuja ir maza dabas laboratorija
Kokā vērtīgs nav tikai stumbrs.
Saskaņā ar “Silava” apkopoto informāciju skujas un lapas var veidot aptuveni 6–12% no visas koka biomasas. Tradicionālā mežizstrādē liela daļa šī resursa var palikt neizmantota.
Pilna cikla pārstrādes ideja paredz uz skuju zaleni skatīties citādi.
No vienas izejvielas secīgos tehnoloģiskos procesos iespējams iegūt vairākas savienojumu grupas — ēteriskās eļļas, hlorofilu, poliprenolus, karotinoīdus, fitosterolus un citus komponentus.
Tādēļ skuju pārstrādes shēma ir viens no svarīgākajiem materiāliem šī stāsta izpratnei:
egļu skujas → primārais ekstrakts → vērtīgo savienojumu atdalīšana → konkrētas izejvielas produktu ražošanai.
Tas arī izskaidro Latvijas priekšrocību. Mums ir ne tikai meža resurss, bet arī ilgstoši attīstītas zināšanas par to, kā šo resursu izmantot pārdomāti.
ho‑fi hlorofilīdza dzērienu pazīst sen un tas paliek populars jaunu lietotāju vidū!
Šķidrais hlorofilīns pēdējos gados pasaulē kļuvis populārs kā labsajūtas un “zaļā dzīvesveida” simbols. Taču Ho‑Fi vēsture sākās daudz agrāk.
“Silava” 2012. gada pārskatā veselības dzēriens Ho‑Fi ir tieši minēts starp tirgus produktiem, kas tapuši uz koku zaleņa ekstraktvielu un zinātnisko pētījumu bāzes.
Tajā pašā dokumentā minēti arī:
- uztura bagātinātājs “Poliprenoli”;
- Silvasept karameles;
- skuju ēteriskās eļļas;
- hlorofila–karotīna pasta;
- nātrija hlorofilīns;
- citas pārtikai, kosmētikai un dažādām tautsaimniecības nozarēm paredzētas izejvielas.
Tā kā pētniecības institūcija pati nevarēja reģistrēt šādus tirgus produktus, tie tika reģistrēti uz ražotāju, tostarp AS “Biolat”, vārda.
Tādējādi sadarbības modelis bija skaidrs:
LVMI “Silava” pētniecība → tehnoloģiskās izstrādnes → AS “Biolat” ražošana → gatavi produkti.
Mūsdienās AS “Biolat” ir everlab® mātesuzņēmums un produktu ražotājs. Tas nozīmē, ka saikne ar vēsturisko skuju pārstrādes kompetenci nav tikai zīmola stāsts — tā turpinās reālā ražošanā.
Pētījumi nav apstājušies pagātnē
“Silava” un AS “Biolat” sadarbība nav tikai vēsturisks fakts.
No 2023. gada jūnija līdz 2025. gada jūnijam tika īstenots projekts “Skuju zaļās biomasas pilna cikla pārstrāde augstvērtīgu izejvielu ķīmijas un farmācijas industrijai ieguvei”.
LVMI “Silava” tajā bija vadošais partneris. Projektā piedalījās arī Latvijas Universitāte, AS “Biolat”, SIA “Gourmet Industries” un SIA “Skogssallskapet”.
Projekta mērķis bija veikt vispusīgu egļu skuju zaleņa ķīmisko analīzi un izvērtēt tā izmantošanas iespējas pārtikas, ķīmijas un farmācijas industrijās. XVII projekta apraksts
Tas parāda, ka Latvijas skuju pētniecība nav noslēgta vēstures nodaļa. Tā turpinās, apvienojot mežzinātni, ķīmisko analīzi, biorafinēšanu un reālu produktu ražošanu.
No dabīgā hlorofila līdz nātrija hlorofilīnam
Dabīgais hlorofils piešķir skujām zaļo krāsu un piedalās fotosintēzē. Taču tā dabiskā forma galvenokārt šķīst taukos un ūdens vidē nav pietiekami stabila.
Lai hlorofilu varētu izmantot šķidrā produktā, to tehnoloģiskā procesā pārveido par ūdenī šķīstošu atvasinājumu — hlorofilīnu.
Tādēļ nātrija hlorofilīns nav vienkārši “egļu skuju sula”. Tas ir no dabīgā hlorofila iegūts savienojums, kura forma pielāgota izmantošanai ūdens šķīdumā.
Tieši šajā posmā svarīga kļūst tehnoloģija: izejvielas izvēle, ekstrakcijas process, sastāva precizitāte un ražošanas kvalitātes kontrole.
Ko šajā gadījumā nozīmē kvalitāte?
Runājot par Latvijas egļu skuju hlorofilīna kvalitāti, nevajadzētu apgalvot, ka egles izcelsme automātiski nodrošina spēcīgāku iedarbību uz cilvēka organismu nekā citas hlorofilīna izejvielas.
Kvalitāti šeit veido pārbaudāmi faktori:
- zināma augu suga — parastā egle jeb Picea abies;
- vietējas izcelsmes skuju izejviela;
- ilgstoši attīstīta pārstrādes tehnoloģija;
- sadarbība starp zinātniekiem un ražotāju;
- noteikts gatavā produkta sastāvs;
- izsekojams ceļš no izejvielas līdz ražošanai.
Tieši izsekojamība un zināšanu pēctecība atšķir produktu ar reālu pētniecības vēsturi no īslaicīga labsajūtas trenda.
Kā šis stāsts saistīts ar “zaļajām asinīm”?
Hlorofilu mēdz dēvēt par augu “zaļajām asinīm”, jo tā molekulas pamatstruktūra ir radniecīga cilvēka hemoglobīnā esošās hēma grupas struktūrai.
Tomēr tas ir tēlains salīdzinājums. Hlorofilīns nekļūst par hemoglobīnu, neaizstāj asinis un pats nepārvadā skābekli.
Latvijas egļu hlorofilīna īpašā vērtība nav apgalvojumā, ka tā molekula būtu “tuvāka cilvēka asinīm” nekā citu augu hlorofils. Tā vērtība ir vietējā izcelsmē, “Silava” pētniecības bāzē un AS “Biolat” ražošanas pieredzē.
Latvijas zinātne, kas turpinās everlab® produktos
ho-fi® tumši zaļais tonis ir produkta redzamākā daļa. Taču aiz tā atrodas daudz plašāks stāsts.
Tas sākas Latvijas egļu skujās. Turpinās LVMI “Silava” laboratorijās un pētniecības projektos. No zinātniskas izstrādnes tas nonāk AS “Biolat” ražošanā un pēc tam — everlab® produktos.
Tā paša pētniecības un skuju pārstrādes virziena rezultātā attīstīti arī produkti ar poliprenoliem, Silvasept produktu grupa un citas no skuju biomasas iegūtas izejvielas.
Tādēļ everlab® produkti nepārstāv tikai Latvijas dabu. Tie pārstāv Latvijas spēju dabu izpētīt, izprast un pārvērst mūsdienīgā, izsekojamā produktā.
Kamēr pasaule hlorofilīnu no jauna atklāj kā labsajūtas trendu, Latvijai aiz tā ir vairāk nekā 70 gadu veidota mežzinātnes, tehnoloģiju un ražošanas pieredze.